Skaistākajos dārzos netrūkst dažādu augu, dekoratīvo krūmu, koku, kā arī skaistu taciņu un atpūtas stūrīšu. Kādi zelta padomi un galvenie aspekti jāņem vērā, lai plānotu sava dārza izveidi? Par to uzzināsiet šajā rakstā.

Pēdējos gados par teritoriju plānošanu un apzaļumošanas projektiem diezgan daudz gan runāts, gan rakstīts. Pašreiz, kad aiz loga vēl sniegs un sals, ir īstais laiks sākt pārdomāt, kā labāk iekārtot dārzu un pagalmu. Ja zemesgabals pagaidām vēl tukšs, vai arī māja tikko uzcelta, varam brīvāk ļaut vaļu fantāzijai, būs jārēķinās tikai ar kopējiem vietas ģeogrāfiskajiem faktoriem. Sarežģītāk plānot, ja iegādāta māja, kurā kāds jau dzīvojis un kaut ko sastādījis ap to, vai arī vienkārši apnicis ierastais skats pa logu.

Dārza plānošanu, protams, var uzticēt speciālistam, taču, ja vien esat apveltīts ar iztēli un varat apzināt, kādi augi jums patīk un ko vēlaties dārzā pasākt, savu piemājas dārzu varat izplānot paši.

Kādi faktori jāņem vērā, plānojot savu dārzu

Vispirms jāizvērtē, kāda ir kopējā ainava, kas redzama ap zemesgabalu, kā arī jāsaprot, vai spēsiet nodrošināt pietiekamus naudas līdzekļus, lai nebūtu jāņem patēriņa kredīts. Tas jāņem vērā gan tukšā vietā, gan pārveidojamā dārzā. Varbūt netālu ir mežmala, kas dod paēnu dārza teritorijai un ietekmē augsnes sastāvu. Varbūt ir īpatnējs reljefs – kalns, ieleja, upmala, novadgrāvis, pauguriņi – to visu, protams, var nolīdzināt un pārveidot, bet var arī veiksmīgi izmantot interesanta dārza izveidē. No reljefa lielā mērā atkarīgs arī dārza kopējais apgaismojums – ziemeļu nogāze būs jāplāno savādāk, nekā saulaina dienvidu ieplaka.

Jārēķinās arī ar kaimiņiem

Jārēķinās arī ar kaimiņu mājām, ja zemesgabals ir apdzīvotā vietā. Labāk, ja kaimiņi jau sabūvējušies – tad ir skaidrs, ko no viņiem var sagaidīt, un nebūs nepatīkami pārsteigumi, kad mūsu saulainajam akmens dārzam kāds netālu piestādīs kastaņkoku rindu. Reizēm jārēķinās ar kaimiņu saimniecisko darbību – šķūnīšiem, suņiem, varbūt mājlopiem vai tehniku. Ja kaimiņu gabali vēl tukši, varbūt iespējams noskaidrot vismaz to, kurā galā viņi taisās māju būvēt. Vecā dārzā pirms plānošanas jāizvērtē tajā augošie kokaugi – droši vien, ka daļu ir vēlams atstāt, bet parasti atrodas arī koki, no kuriem nolemjam šķirties.

Ģeogrāfiskie faktori.

Augsnes sastāvs var būt ļoti dažāds arī vienā nelielā gabalā. Pamatgrunts Latvijā mēdz būt smilts, smilšmāls, māls vai mālsmilts, mežainā vietā virskārta būs kūdraina, retāk ieplakās var būt melnzeme. Ja gabals ir jauns un tukšs, nošķūrējot velēnu pēc būvdarbiem, parasti paliek diezgan neauglīgs, nezāļains gabals. Tad ar pamatgrunti nav ko daudz rēķināties, tāpat melnzeme tiks vesta virsū. Ja izrādās, ka ir kūdraināka vai melnzemi saturoša augsne – to gan vajadzētu izmantot. Vecā dārzā augsne parasti ir samērā auglīga, bet var būt ļoti nezāļaina.

Svarīgs faktors, ko grūti mainīt, ir augsnes irdenums un ūdens caurlaidība. Ja apakšslānis būs blīvs māls, pa virsu var vest melnzemi pat metru – tāpat krāsies mitrums, ja nebūs ierīkota drenāža. Virs jūrmalas kāpu smilts gluži otrādi – ūdens augsnē neturēsies, dabīgu dīķi ierīkot vispār nav iespējams. Jārēķinās arī ar gruntsūdens augstumu dažādos gadalaikos – ir vietas, kas pavasaros mēdz pārpurvoties, citur vasarā ūdens pat akās pazūd. Mitrā vietā jau laikus jāieplāno ūdens novadīšanas sistēma – grāvīši, kas novada ūdeni kādā akā, dīķī vai centrālā novadgrāvī. Grāvīšus var izmantot kā dekoratīvu dārza elementu – krastos ieaudzēt mitrummīlošos piekrastes augus, pār tiem sabūvēt dekoratīvus tiltiņus, aizsargsētiņas, un sastādīt nokarenās formas kokaugus.

Pie ģeogrāfiskiem faktoriem jāmin arī valdošie vēji, īpaši nozīmīgi tie ir piejūras rajonos. Ja vieta ir atklāta un vējaina, parasti paveras skaista ainava, bet dārzā uzturēties nebūs mājīgi. Šādās vietās plānojot teritoriju, jāpiedomā pie vēja aizsargstādījumiem vai dekoratīvām sienām. Tuvu jūrai vēju jūt pat starp kokiem , toties jūras veselīgais gaiss šo trūkumu kompensē. Reizēm atpūtas zonu aizvējā ierīko tieši pie mājas, vai arī izmanto esošo reljefu – no mājas kalnā paveras plašs skats uz pļavām, bet nogāzē ierīkotas puķu dobes un atpūtas stūrītis.

Debespuses svarīgas kā māju ieprojektējot, tā arī augus izvietojot. Tās ietekmē gan apgaismojumu dažādās diennakts stundās, gan vēja asumu, gan arī nedaudz temperatūru. Saimniecības ēkas un šķūņus ērti izvietot ziemeļu pusē, kas citādi nav ērti izmantojama. Pie viena šķūnītis radīs aizvēju, tā dienvidu sienu var izmantot āra darbiem vai atpūtas stūrītim. Toties dienvidu saulē negribēs augt daudzas rododendru un skujeņu sugas, tās labāk izvietot citās dārza pusēs.

Zonējums

Zonējums ir pamats jebkuras teritorijas plānošanai. Ir dažas lietas, kam jāatvēl vieta jebkurā plānojumā – ērta ieeja mājā, saimnieciskais stūris, vieta automašīnai (ja nav automašīnas, vienalga jāpadomā par ērtu piebraukšanu ciemiņiem, ārstam vai kādai citai automašīnai).

Ieeju dārzā un mājā var akcentēt visdažādākajos veidos, vai arī veidot neuzkrītošu, bet funkcionālu. Virs ieejas var izveidot metāla, koka vai zaļu augošu arku, akcentēt to ar kādu lielāku akmeni, dekoratīvu koku, laternu vai vārtu stabu. Veidojot apstādījumus pie ieejas teritorijā, jārēķinās, ka ziemā šī ir vieta, kur regulāri tiek tīrīts sniegs – tiem nevajadzētu traucēt sniega šķūrēšanai, kā arī tie nedrīkst ciest zem sašķūrētajām kupenām.

Ceļa segumu veidi pieejami visdažādākie – no grants un oļiem līdz visdažādākajiem bruģakmeņiem un dekoratīvajām plātnēm. Interesanti izskatās koka bruģis – no vertikāli liktiem impregnētiem baļķīšiem vai horizontālām brusām. Mazpilsētas ainavā labi iederas ķieģeļu klājuma celiņi. Izvēloties ceļa platumu un segumu, jāparedz, kas pa to pārvietosies.

Ap katru māju notiek kaut minimāla saimnieciskā darbība – pat ja ir tikai zāliens ar dažiem kokiem, jāparedz, kur tiks glabāta nopļautā zāle un kritušās lapas, kā arī darbarīki. Ja māja tiek autonomi kurināta, jāparedz vieta kurināmā glabāšanai un piegādei – malkas šķūnis, gāzes vai šķidrā kurināmā tvertne. Lielāka saimnieciskā daļa būs vajadzīga , ja tiek izmantota speciāla dārza tehnika, vai veikti kādi specifiski darbi. Jo nozīmīgāka paredzama saimnieciskā darbība, jo rūpīgāk jāpadomā par šīs zonas vizuālu nodalīšanu no dekoratīvās un atpūtas zonas.

Atpūtas zona paredzama gandrīz katrā dārzā. Atpūtas vietu cilvēki mēdz ierīkot attālākā dārza malā, nostāk no garāmgājēju un svešinieku acīm, vai paslēpt aiz kāda dzīvžoga, aizslietņa, krūmu grupas.

Savas korekcijas dārzā ievieš mājdzīvnieki, īpaši jau suņi. Ja suns dzīvos konkrētā vietā – pie ķēdes vai voljerā, tam jāparedz pietiekami liela vieta, lai dzīvnieks varētu izkustēties. Suņa vietai jābūt netālu no ieejas, lai dzīvnieks redz nākam un ejam saimnieku un viesus, taču tā, lai netraucētu pārvietoties cilvēkiem un automašīnām.

Dārza zonas vizuāli var dabiski pāriet viena otrā, kā arī var būt atdalītas ar zemiem dzīvžogiem, dekoratīvām sētiņām, akmeņu krāvumiem vai mūrīšiem.

Dārza stils

Ja reiz plānojam dārzu, jāpadomā par stilu, kādā tas tiks ierīkots. Pamatlikums ir tāds, ka dārza stilam jābūt pieskaņotam mājas stilam, un, protams, dārza īpašnieka gaumei un dzīvesveidam.

Galvenie akcenti dārzā

Galvenie akcenti dārzā ir ēkas un koki. To izvietojums jāpārdomā visrūpīgāk, jo vēlāk ko mainīt būs grūti. Arī koku pārstādīt veiksmīgi var vēl pirmos piecus gadus pēc iestādīšanas, vēlāk tas var arī neizdoties. Nozīmīgi akcenti teritorijā var būt arī akas vinda, lapene, grava, liels akmens, dārza kamīns, baseins vai ūdenskritums. Jāraugās, lai visi augstie un nozīmīgie veidojumi būtu pamanāmi no vietām, no kurām uz tos paredzēts vērot.

Sīkākas detaļas un atsevišķas dobes var arī speciāli neplānot, tikai izdomāt stādāmo augu sarakstu, ievērojot katra auga augstumu un vietu, ko tas aizņem platumā. Ja tomēr gribat saplānot arī dobes, tās ērtāk būs zīmēt lielākā mērogā uz atsevišķas lapas.

Galvenokārt būtu jāplāno:

Apstādījumi pie ēkām

Apkārt ēkām un pie mājas var stādīt ne tikai dažādas puķes, bet arī košumkrūmus un nelielus kociņus. Tie "mīkstinās" ēkas izskatu, proti, nosegs stūrus, notekcaurules un arī vietas, kas varbūt ne visai labi izskatās. Tikai der ņemt vērā, ka tie jāstāda tā, lai netraucētu pašai ēkai, piemēram, lai koks nebojātu pamatus vai tā saknes "neizcilātu" gaumīgās taciņas gar māju, neaizsegtu logus vai durvis, kad tas ir pilnībā izaudzis. Ļoti skaisti pie mājas izskatās mūžzaļie augi, kas priecē ar savu krāšņumu visu gadu.

Koku izvietojums

Koki dārzā ir izvēlas rūpīgi. Jāizvērtē koka augstums, platums, kad tas izaug, to, vai vēlies mūžzaļos kokus vai lapu koku, kas ik gadu rudenī liek krietni pastrādāt pie lapu grābšanas. Tāpat svarīgs priekšnoteikums ir tas, vai izvēlētajam kokam dārzā ir atbilstoši augšanas apstākļi un arī derīga augsne.

Košumkrūmi

Dārzos iecienīti arī dažādi košumkrūmi. Nelielie krūmiņi ir iecienīti tieši stādīšanai gar puķu dobju malām un puķu dobju viducī, kur tie veido skaistas kupenas. Izvēloties krūmu, apsveriet to, kādu tieši vēlaties, proti, krūmiņu bez ogām vai ziediem, vai arī ar. Tāpat svarīgi ir izpētīt to, kad augs ziedēs, kādā krāsā tam dažādos gadalaikos būs lapas, kādas ir audzēšanas prasības un citus svarīgus aspektus. Arī košumkrūmi iedalās divās grupās – mūžzaļajos un lapu.

Augi, kas nosedz augsni

Dārzā ļoti skaisti un gaumīgi izskatās augi, kas nosedz augsni, piemēram, sedzējaugi. Tā kā tie mēdz izplesties, labāk šādus augus stādīt vietās, kur dārzā nav intensīva "satiksme", proti, ja tos stādīs gar taciņām, tad nāksies augu regulāri apcirpt, lai savaldītu tā vēlmi plesties plašumā. Šādi augi arī patiks tiem, kuriem ravēšana nav lielā cieņā. Kad izvēlies šo augu, noskaidro visu par tā augšanas prasībām, kā arī tā sadzīvošanu ar citiem augiem, proti, kurus labāk stādīt vai nestādīt blakus. Ieteicams stādīt efejas, hostas, maijpuķītes, galotnes pahisandru, kadiķus un mazo kapmirti. Vēl savā dārzā vari iestādīt orčuna segliņu, kuram ir skaistas lapas, dammera klinteni un forčuna segliņu.

Viengadīgie un daudzgadīgie augi

Daudzgadīgie augi mūs ar savu skaistumu priecē gadu no gada. Tie, protams, nav nekāds lētais prieks, jo nereti daudzgadīgie augi maksā krietnu naudas summu, bet laika gaitā tā var pamatīgi ietaupīt, jo tomēr augu nepērkam vienai sezonai. Savukārt viengadīgie augi ir lētāki, bet tie priecēs ar savu skaistumu tikai vienu sezonu. Protams, ir gadījumi, ka augu var pārziemināt arī nākamajai sezonai, bet eksperti ir vairākkārt norādījuši, ka augam var piemesties dažādas kaites. Turklāt – tas nākamgad var neziedēt tik skaisti. Izvēloties daudzgadīgo augu, ne tikai jānoskaidro par tā audzēšanas prasībām, bet arī viss par tā pārziemināšanu. Atceries viengadīgos augus vari miksēt arī ar daudzgadīgajiem, proti, stādīt tos blakus.

Vīteņaugi

Dārzs nav iedomājams arī bez vīteņaugiem, kas apvij ne tikai ēkas fasādes, bet arī kokus, arkas, stabus un žogus. Vīteņaugi dārzam piešķir zaļumu, kā arī piesaista viesu interesi. Tie ļoti labi iederas gan lielos, gan mazākos dārzos, kā arī tie ir palīgs, lai nosegtu kādas nepilnības.

Vizualizācijas

Plānojot dārzus ,mēdz zīmēt vizualizācijas – zīmējumus perspektīvā, kas attēlo plānojamo vietu pēc 5-10 gadiem kādā no gadalaikiem. Vizualizācijās ir vērts ietvert kokaugus, krūmājus un citus lielāka izmēra elementus, kas ir paredzami un daudzmaz nemainīgi gadu gaitā. Dobēm tik detalizēts attēlojums parasti nav vajadzīgs, jo tās ir ļoti mainīgas gadu no gada un arī vienas sezonas laikā.

Galvenais, plānojot savu dārzu, ir idejas un radoša pieeja, kā arī savu praktisko un finansiālo iespēju apzināšanās. Ne viss ieplānotais noteikti jāierīko uzreiz, dārzs var tapt pamazām, gadu no gada kaut ko piestādot un labiekārtojot, taču svarīgi apjaust vadlīnijas, galveno zonējumu un lielākos akcentus, ko papildināt ar sirdi un skatu priecējošiem ziediem un stādiem. Raksts tapis sadarbībās ar NAUDASKOKS.